Array
(
[0] =>

[1] =>

[2] =>

[3] =>

[4] =>

[5] =>

[6] =>

[7] =>

[8] =>

[9] =>

[10] =>

[11] =>

[12] =>

[13] =>

)
vairāk
-
Pilskalna galā atrodas koka lapene, kas ļauj baudīt brīnišķigu skatu uz Ogres upes līkločiem. Tās griestos ir atspoguļoti vēsturiski zīmējumi, savukārt... Lasīt vairāk
-
Zvārtavas muižas pils celta 1881. gadā Tjūdoru neogotikas stilā no kaltiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, tajā daļēji saglabājusies sākotnējā... Lasīt vairāk
-
Muižas apbūve ir sākusi veidoties jau 17. gs. Rezakas muižā ir saimniekojušas vairākas poļu un vācu izcelsmes dzimtas. Muižā ir saglabājušās četras... Lasīt vairāk
vairāk
-
Līdzās košajai dobei "Jūras akmentiņi" Sarkanmuižas pļavā, pretī tirdzniecības centram “Tobago”, izveidota 4 metrus augsta un 7 metrus gara puķu... Lasīt vairāk
-
Akmeņu iela ir senākā bruģētā iela Ventspilī un tā virzās gar Vecpilsētas laukumu, kas līdz 20. gs. 30. gadu beigām bija apbūvēts. Tagad šeit stāv... Lasīt vairāk
-
2017. gada nogalē pie rekonstruējamās estrādes Rūjienā parādījās saules pulkstenis. Oficiāli rekonstruētā estrāde tika atklāta 2018. gada jūnijā.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Kad 1930. gadā Saldū izveidojās otra evaņģēliski luteriskā draudze, tai bija nepieciešama sava baznīca. Saldus un apkārtnes turīgāko mājas saimnieki rūpīgi... Lasīt vairāk
-
Ceturtā Baldones Evaņģēliski luteriskā Svētā Miķeļa mūra baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir celta no 1823. līdz 1824. gadam. Baznīca veidota... Lasīt vairāk
-
Aizputes Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dienvidkurzemes... Lasīt vairāk
vairāk
-
2012. gads. Klasiska strūklaka Tīnūžu un Brīvības ielas krustojumā. Ovāla formas baseins ar pārteci gar vienu sānu. Ūdens tiek padots pa trīs izplūdes... Lasīt vairāk
-
2006. gadā Lāčplēša skvērā Majoros (Jomas un Omnibusa ielu krustojumā), Jūrmalā tika atklāta tēlnieces Intas Bergas un arhitekta Andra Kronberga veidota... Lasīt vairāk
-
Strūklaka veidota piramīdas formā ar atklātu baseinu strūklakas ārējā perimetrā. Viena centrālā strūkla un 16 perimetra strūklas, kas parabolas formā... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ovišu bākas celtniecība pabeigta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem tā saglabājusies līdz mūsu dienām un ir vecākā darbojošās bāka Latvijā.... Lasīt vairāk
-
VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) ir veiksmīgi īstenojusi valsts nozīmes ūdensnotekas Papes kanāls atjaunošanu. Papes kanāls... Lasīt vairāk
-
Engure ir ciems Engures novada ziemeļos, Rīgas jūras līča krastā. Engure ir Engures pagasta centrs. 2013. gadā Engurē bija 1572 iedzīvotāji. Netālu no Engures... Lasīt vairāk
vairāk
-
Viņķu kalns ir augstākā un gleznainākā vieta Jaunpiebalgā. Kalnā ir uzbūvēts 17.8 m augsts skatu tornis kura konstrukcija apdarināta ar mākslinieces Sandras... Lasīt vairāk
-
Kornetu skatu tornis atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagasta Kornetos, Dzērves kalnā, skatu tornis tika atklāts 2015. gadā un ir 27 m augsts. No skatu torņa... Lasīt vairāk
-
Cenas tīreļa skatu tornis atrodas tīreļa rietumu pusē, ap 5 km garās lokveida takas vidusdaļā. No tā redzams plašs purva masīvs, kā arī 1. Pasaules kara... Lasīt vairāk
vairāk
-
Amatas kājnieku tilts atrodas netālu no Zvārtes ieža.... Lasīt vairāk
-
Viadukts ir veidots no kalta akmens mūra, bet trīs pusapaļo arku apmales izceltas ar sarkanu ķieģeļu mūri. Konstrukcija balstās uz diviem balstiem, un tikai... Lasīt vairāk
-
Padures ūdenskrātuve (Padures dīķis, Rudupes dīķis) ir mākslīgi veidota ūdenskrātuve uz Padures upes, atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā blakus Padurei,... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ķūģu vējdzirnavu drupas atrodas Ķūģu ciemā, Aiviekstes pagastā, Aizkraukles novadā.... Lasīt vairāk
-
Vidsalas vējdzirnavu drupas atrodas Jēkabpils novada Kalna pagasta Vidsalās.... Lasīt vairāk
-
Ķeipenes vējdzirnavas piederēja Jaunķeipenes muižai, bet pēc muižas zemes sadalīšanas pagājušā gadsimta 20-to gadu sākumā tās piešķīra Augustam... Lasīt vairāk
vairāk
-
Smēde atrodas nedaudz tālāk no pārējām saimniecības ēkām. Tā ir divstāvu celtne no šķeltiem laukakmeņiem. Pagalmā bijusi nojume, kur kalējs veicis savus... Lasīt vairāk
-
"Cinevilla" ir lielākais filmēšanas laukums Latvijā. Tā ir izbūvēta butaforisku celtņu kopa Tukuma novada Slampes pagastā "Vidus Vecvagaros".... Lasīt vairāk
-
Grota veidota 1914. gadā. Šeit barons fon Manteifels pēc rīta izjādes mēdzis dzert tēju un klausīties, ko pilī runā. Šeit akmens mūru vidū tika novietoti... Lasīt vairāk
vairāk
-
Neliels smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā – lielākais un pēdējais no Gaujas senlejas atsegumiem. Virs tā izveidota labiekārtota tūristu apmetne.... Lasīt vairāk
-
Ap 100 m gara un līdz 40 m augsta krauja ar 15 m augstu smilšakmens atsegumu Amatas labajā krastā. To veido sarkanu un mālainu aleirolītu slānis, virs kuriem... Lasīt vairāk
-
Kraukļu aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar... Lasīt vairāk
vairāk
-
Tīreļa laipa ir būvēta no koka dēļiem. Tās kopējais garums ir ap 3 km. Taku veido divi apļi, kas izvietoti līdzīgi kā astotniekā. Līdz ar to ir iespēja... Lasīt vairāk
-
Galvenais parka akcents ir akmeņos ietvertās Javoņa upītes gultne un atvērtā Šešupes piekrastes zona. Caur parku stiepjas gājēju tiltiņi un darbojas... Lasīt vairāk
-
Avota akas laukums kā dzeramā ūdens ņemšanas vieta pazīstama jau ļoti sen. Par avota esamību liecina arī blakus esošās Avotu ielas nosaukums. Dzeramais ūdens... Lasīt vairāk
vairāk
-
Birutes parks (Birutės parkas), ko bieži dēvē par Palangas Botānisko dārzu, ir viens no krāšņākajiem un vislabāk koptajiem ainavu parkiem Ziemeļeiropā.... Lasīt vairāk
-
Līdz 1234. gadam šeit bijusi kuršu valdnieka Lamekina pils. Pilskalna apkārtnē ir Ventā ietekošā Pils upīte (tās ūdens agrāk izmantots acu ārstēšanai) un... Lasīt vairāk
-
Beites krauju pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar izcilu skatu perspektīvu uz... Lasīt vairāk
vairāk
-
Kandavā aug resnākā, Latvijā reti sastopamā, meža bumbiere (Pyrus pyraster), kas ir sasniegusi 2,95 metru apkārtmēru. Parasti tā aug lapu koku mežos,... Lasīt vairāk
-
Dižakmens garums 3,7 m, platums arī 3,7 m, bet augstums 1,6 m. Tam ir neregulāra, apaļota forma, ar vienu pret dienvidrietumu pusi esošu izteikti slīpu sāna malu,... Lasīt vairāk
-
Slepkavkalva atrodas starp Krācuma un Kaucuma mājām, šis akmens vēl pirms 30-40 gadiem gulējis pļavā, bet tagad tam apkārt mežs. "Akmeņu konfigurācija ir... Lasīt vairāk
vairāk
-
1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskritumam, apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi.... Lasīt vairāk
-
Daudas ūdenskritums ir viens no ainaviski izcilākajiem Vidzemes ūdenskritumiem. Ūdens krīt pār divām Amatas svītas smilšakmeņu kāplēm/kaskādēm. Augšējā... Lasīt vairāk
-
Lēpenieku jeb Ketleru otrais ūdenskritums ir 2,2 m augsts, 0,4–1,2 m plats, vienas pakāpes ūdenskritums. Augšdaļu 20 cm biezumā veido lodīšu smilšakmens,... Lasīt vairāk
vairāk
-
Leju jeb Muižas svētavots ir visai neparasts salīdzinot ar avotiem, ko pierasts redzēt – tas ir kāpjošais avots, kas nozīmē, ka tas no zemes iztek vertikāli.... Lasīt vairāk
-
No gravas, kuras krasti nostiprināti ar laukakmeņiem, iztek septiņi avoti, kas tālāk saplūst vienā strautā.... Lasīt vairāk
-
Lūrmaņu avots iztek no ielejas stāvākās nogāzes, krīt nelielā strūklakā aptuveni no metra augstuma. Lai nokļūtu līdz avotam, uz to ved koka kāpnes, tā... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs. Būšnieku... Lasīt vairāk
-
Ventspils pludmales lielās kāpas rada dabīgas “saules vannas”, kas lieliski aizsargā no vēja un ļauj sauļošanās sezonu atklāt agrāk nekā citviet.... Lasīt vairāk
-
Dižieres ezera ziemeļu krastā atrodas peldvieta un atpūtas vieta.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ezers ļoti šaurs un garš, ziemeļu daļā pāri pāržmaugai iet ceļš (vienīgais ezers Latvijā, pār kuru uzbūvēts tilts). 1954.—1955. gados regulēta... Lasīt vairāk
-
Sventes ezers ir Latvijas 10 dziļāko ezeru skaitā (arī ūdens tilpums liels – 57,3 milj. m3). Tas ir līčains un izcili ainavisks ezers. Tā 3 salas (D galā) ir... Lasīt vairāk
-
Ezers atrodas Ventspils novada, Puzes pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 2.5 metri, bet maksimālais dziļums - 6.5 metri. Ezers atrodas Stiklu... Lasīt vairāk