Array
(
[0] =>
[1] =>
[2] =>
[3] =>
[4] =>
[5] =>
[6] =>
[7] =>
[8] =>
[9] =>
[10] =>
[11] =>
[12] =>
[13] =>
)
vairāk
-
Ēveles muižas klēts, celta 1793. gadā, ir izcils klasicisma arhitektūras piemineklis, kas ir viens no nozīmīgākajiem kultūras objektiem Ēveles pagastā.... Lasīt vairāk
-
Sēļu muiža, par kuru pirmās ziņas saistāmas ar 1561. gadu, ar seno ēku kompleksu un ainavu parku mūsdienās vēl joprojām darbojas kā pagasta administratīvais... Lasīt vairāk
-
Precīzs Smuku muižas izveidošanas gads nav zināms, bet tā rakstos pirmo reizi minēta 1576. gadā kā Jaunpils muižas pusmuiža, kuru savā īpašumā pēc Dobeles... Lasīt vairāk
vairāk
-
Lūša silueta aizpildīšanai izmantotas aptuveni 10 tonnas dolomīta.... Lasīt vairāk
-
Uz jūgendstila un Art Deco stilistiskā strāvojuma iespaidā izgatavotā vairāku pakāpju postamenta novietots līdz pusei reālistiski atveidota gleznotāja... Lasīt vairāk
-
Piemineklis Latviešu strēlniekiem 1915–1920 atrodas Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā, Latvijā. Pieminekļa autors ir tēlnieks Valdis Albergs, atklāts 1971.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Mosēdes Svētā Erceņģeļa Miķeļa baznīca ir viens no skaistākajiem baroka un klasicisma arhitektūras piemēriem Žemaitijas reģionā.... Lasīt vairāk
-
Koka dievnams būvēts 1907. gadā. Dievnams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Šis ir vienīgais un unikālais pomoriešu vecticībnieku dievanms ar 7 kupoliem.... Lasīt vairāk
-
Pirmā Codes baznīca celta ap 1570. gadu. Codes muižnieka K. Šrēdera laikā. Tagadējā evaņģēliski luteriskā baznīca uzcelta 1680. gadā, atjaunota 1864. gadā... Lasīt vairāk
vairāk
-
Esplanādes parka veidošanu uzsāka ainavu arhitekts Georgs Kūfalts. Tagadējie apstādījumi veidoti 1950. līdz 1952. gadam pēc arhitekta Kārļa Plūksnas projekta.... Lasīt vairāk
-
Strūklaka ir 2,8 m augsta un 15t smaga. Strūklakas izgatavošanai 2002. gadā no Zviedrijas tika atvests 38t smags akmens bluķis. Izveidota kā liela „galva” ar... Lasīt vairāk
-
Dzirnavu laukumā veidotā strūklaka no pieciem īstiem dzirnakmeņiem ir ne tikai savdabīgs vides mākslas objekts, bet arī liecība par laukuma kādreizējo lomu,... Lasīt vairāk
vairāk
-
Slīteres bāka atrodas Dundagas pagastā, apmēram 6 kilometrus no Baltijas jūras, Zilo kalnu kraujas malā. Bākas tornis celts 1849.gadā. Tornis bija dienas zīme... Lasīt vairāk
-
Bāku uzcēla 1930. gadā. Tā ir 22,8 m augsta, atrodas kalnā pie bijušā šaursliežu dzelzceļa un vēl arvien rāda ceļu jūras braucējiem. Bāka atrodas pretī... Lasīt vairāk
-
Papes dabas parks ir viena no mežonīgākajām un neparastākajām vietām Latvijas piekrastē. Viens no tā atpazīstamākajiem simboliem ir vecie koka steķi, kas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Liepājas ezera Zirgu salas apmeklētājus priecē 1 kilometru gara pastaigu taka, kas pa šauro dambi ved līdz 10 metrus augstajam putnu vērošanas tornim. Papildus... Lasīt vairāk
-
2017. gadā tika atklāts Brežģa kalna skatu tornis, kas ir 11 m augsts. Vieta kur ieraudzīt Alaukstu, Zobolu, Inesi, Elkas kalnu, Vecpiebalgas novada pakalnus un... Lasīt vairāk
-
Blakus maizes ceptuvei "Lāči" atrodas putnu vērošanas tornis pašā Babītes ezera krastā. No 9 metrus augstā torņa paveras skaists skats pār ezeru un... Lasīt vairāk
vairāk
-
Tilts kādreiz kalpojis kā dzelzceļa tilts. Tas atrodas uz slēgtās dzelzceļa līnijas Ieriķi – Gulbene – Vecumi jeb tagad – “zaļā dzelzceļa”... Lasīt vairāk
-
Arkveida akmens tiltiņš pie Veselavas muižas... Lasīt vairāk
-
1857. gadā imperators Aleksandrs II atļāva nojaukt Rīgas nocietinājumu vaļņus. Vienlaicīgi ar vaļņu nojaukšanu pāri kanālam uzcēla pirmos kapitālos tiltus... Lasīt vairāk
vairāk
-
Holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kuru īpašnieks 1892. gadā bija grāfs Medems. Mūra dzirnavu stāvs bija apmests, apaļīgā galva segta lubiņām, galeriju... Lasīt vairāk
-
Ēka celta ap 1870. gadu, senatnē dzirnavas darbojušās ar ūdensratu. 20. gadsimta 30. gados ielikta moderna angļu ražojuma turbīna. Māja pārbūvēta... Lasīt vairāk
-
Šīm dzirnavām ir dziļas vēsturiskās saknes – avotos minēts, ka Sedas muižas (Sapiegų) dzirnavas un dambis bijuši zināmi jau 1613. gadā, un sākotnēji tie... Lasīt vairāk
vairāk
-
2011. gadā tika uzsākta Dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un stacijas laukuma labiekārtošana. 2012. gada 1. septembrī ar vērienīgu pasākumu tika atklāta... Lasīt vairāk
-
Claas Matador Gigant labības kombains ir uzstādīts Bitīšu kalnā, Saldus pagastā, starp Druvas un Namiķu ciemiem.... Lasīt vairāk
-
Arī projektējuši H. Grīzebahs un A. Dinklāge, tie celti vienā laikā ar pili. Staļļu mākslinieciskais veidols ir pilij atbilstošs, tie celti ar vērienu. Tas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ap 100 m gara un līdz 40 m augsta krauja ar 15 m augstu smilšakmens atsegumu Amatas labajā krastā. To veido sarkanu un mālainu aleirolītu slānis, virs kuriem... Lasīt vairāk
-
Abavas Velnala (arī Melderu Velna ala, Matkules Velnala, Kandavas Velnala, Kretuļa ala) ir ala Kandavas novada Kandavas pagastā. Izvietojusies Abavas ielejas kreisā... Lasīt vairāk
-
Neliels smilšakmens atsegums Amatas labajā krastā aiz Vizbulīšu klintīm.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Zaņas lejteces atsegumu teritorijā izveidota lieliska taka garākai pastaigai šajā īpašajā teritorijā. Takas sākums Zaņas līkloču atklāšanai meklējams pie... Lasīt vairāk
-
Dabas taka izveidota Planču purvā, kas ir neskarts augstais purvs ar izteiktu cilņu-lāmu kompleksu un ir aizsargājama dabas teritorija. Purvs atrodas Ziemeļvidzemes... Lasīt vairāk
-
Takas kopējais garums ir aptuveni 1 km, tātad aptuveni 2 km turp un atpakaļ. Vietām tā var būt arī nedaudz ekstrēma, īpaši pēc lietus, jo koka laipas šur tur... Lasīt vairāk
vairāk
-
Beites krauju pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar izcilu skatu perspektīvu uz... Lasīt vairāk
-
Aizkraukles pilskalns atrodas Daugavas labajā krastā, lejpus Aizkraukles baznīcai. Pilskalns ierīkots Daugavai paralēlā kalnā, kas par 40 m paceļas virs upes... Lasīt vairāk
-
Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta atrodas Lībagu pagastā, netālu no Kamparu mājām. Kalniņš ir 8 m augsts, 30´70 m diametrā. Izteiksmīgs ledāja veidots... Lasīt vairāk
vairāk
-
Sasmakas Elku liepa ir Talsu novada Valdemārpils Sasmakas muižas parkā augoša dižliepa, parastā liepa (Tilia cordata). Pēc stumbra apkārtmēra resnākā liepa... Lasīt vairāk
-
Pēc iedzīvotāju nostāstiem, daudzžuburu liepa, kas atrodas pie Zemītes mācītājmuižas, esot bijusi Elku liepa, bet ēkas pretējā galā augošais ozols -... Lasīt vairāk
-
Dižakmens garums 3,7 m, platums arī 3,7 m, bet augstums 1,6 m. Tam ir neregulāra, apaļota forma, ar vienu pret dienvidrietumu pusi esošu izteikti slīpu sāna malu,... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ūdenskrituma aptuvenais augstums 2,2 m un tas sastāv no diviem pakāpieniem. Pirms augšējā ūdenskrituma pakāpiena strauta ūdens iegūst paātrinājumu 4–5 m... Lasīt vairāk
-
Daudas ūdenskritums ir viens no ainaviski izcilākajiem Vidzemes ūdenskritumiem. Ūdens krīt pār divām Amatas svītas smilšakmeņu kāplēm/kaskādēm. Augšējā... Lasīt vairāk
-
Ūdenskritums ir 35m plats un aptuveni 1m augsts. Ūdens dziļums ap ūdenskritumu nav liels, tāpēc tas ir lieliski piemērots maziem bērniem un ūdens pastaigām.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Šis ir viens no pazīstamākajiem Ķemeru kūrorta objektiem jau kopš 20. gs. sākuma. Lapene uzcelta pie avota, kurš pēc skaita bija jau sestais 19. gs. beigās... Lasīt vairāk
-
Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem dzidravotiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no tās dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un... Lasīt vairāk
-
Atrodas pie ceļa Madona – Cesvaine (Madona – Gulbene) Biksēres ciematā. Ļoti iecienīts avots ne vien Madonas novada iedzīvotāju vidū, bet arī garāmbraucēju... Lasīt vairāk
vairāk
-
Papes pludmale atrodas Papes dabas parka piekrastē, netālu no Papes bākas un plašajiem jūras smilšu un oļu krastiem Rucavas novadā. Tā ir dabiski ainaviska un... Lasīt vairāk
-
Staldzenes pludmale ir aprīkota ar daļējām ērtībām: autostāvvietu, tualetēm, ģērbtuvēm, soliņiem un informatīvo stendu. No Ventspils līdz Staldzenei ved... Lasīt vairāk
-
Rēzeknes ezers (arī Kovšu ezers, Kovševas ezers, Kauša ezers) ir dzidrūdens ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienviddaļā austrumos no dzelzceļa stacijas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Būšnieku ezers ir ūdenstilpe Ventspils pilsētas teritorijā, daļa krasta robežojas ar Ventspils novadu. Izvietojies Piejūras zemienē 1,3 km no Baltijas jūras... Lasīt vairāk
-
Talsu ezers ir ezers Talsu pilsētas centrā. Tā platība ir 3,6 ha, vidējais dziļums 11,6 m, lielākais - 16,5 m. Krasti pārsvarā stāvi. Ezerā ir dzidrs ūdens,... Lasīt vairāk
-
Ezers ikdienā tiek saukts par Lielezeru, bet tam ir arī otrs ar sakralitāti saistīts nosaukums Svētezers, kura skaidrojumam nav rasti avoti. Ezers ikdienā tiek... Lasīt vairāk