Pilis, pilsdrupas, muižas

• Cēsu viduslaiku pils

  Cēsu viduslaiku pils (Cēsu ordeņpils) ir viduslaiku pils Cēsīs, ilgstoši kalpojusi par Livonijas ordeņa mestra un Cēsu komturu un fogtu rezidenci un plašas... Lasīt vairāk

• Tiņģeres muižas pils

  Tiņģeres muižas ēku, kas saglabājusies līdz mūsdienām, 1805. gadā cēlis Pēterburgas baņķieris Johans Bahs. No 19. gs. beigām līdz 1920. gada agrārreformai... Lasīt vairāk

• Kalnmuižas pils

  Kalnmuiža (latviski saukta arī Kalnamuiža, Kalnamuiža, vāciski Hohenberg) ir bijusī privātmuiža, kas atrodas 10 km no Kandavas pilsētas gleznainā Abavas... Lasīt vairāk

Vides objekti

• Skulptūra - Sievišķīgā govs

  Skulpūra atrodas Ostas ielas promenādē starp Tirgoņu dārzu un Tirgus ielu, netālu no ekskursiju kuģīša "Hercogs Jēkabs" piestātnes. Gleznieciski... Lasīt vairāk

• Skulptūra "Nots"

  2010. gadā, atzīmējot Ogres Mūzikas skolas 50 gadu jubileju, pie skolas uzstādīta skulptūra – četrus metrus augsta nots zīme – novada pašvaldības... Lasīt vairāk

• Skulptūra „Atmiņas par” (Ogre)

  Atjaunotajā Ogres upes promenādē atrodas skulptūra „Atmiņas par...”, kuras taisnstūra “logs” simbolizē daļu atmiņu un sajūtu, ko cilvēks glabā savā... Lasīt vairāk

Baznīcas

• Unguru luterāņu baznīca

  Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jēkabpils novada Variešu pagasta Medņos, kas celta kā Krustpils baznīcas filiālbaznīca.... Lasīt vairāk

• Mārcienas Svētā Alekseja pareizticīgo baznīca

  Mārcienas draudze dibināta 1851. gadā un sastāvēja no 1142 personām, no tām 21 luterticīgie. Pareizticīgo baznīca uzcelta skaistā pakalnē ar skatu uz... Lasīt vairāk

• Lielauces baznīca

  Lielauces luterāņu būvēta no 1744. līdz 1748. gadam. Jaunā baznīca ar koka torni ar draudzes locekļu atbalstu uzcelta iepriekšējās baznīcas vietā. Torņa... Lasīt vairāk

Strūklakas

• Tukuma centrālā strūklaka

  Brīvības laukums Tukumā vairāk nekā 600 gadu tas kalpojis par Tirgus laukumu, kur tirgoties sabraukuši laucinieki no tuvākas un tālākas apkārtnes, zvejnieki no... Lasīt vairāk

• Strūklaka Ogrē

  2012. gads. Klasiska strūklaka Tīnūžu un Brīvības ielas krustojumā. Ovāla formas baseins ar pārteci gar vienu sānu. Ūdens tiek padots pa trīs izplūdes... Lasīt vairāk

• Strūklaka "Apvārsnis" Jūrmalā

  2006. gadā Lāčplēša skvērā Majoros (Jomas un Omnibusa ielu krustojumā), Jūrmalā tika atklāta tēlnieces Intas Bergas un arhitekta Andra Kronberga veidota... Lasīt vairāk

Bākas, moli, ostas

• Papes bāka

  Papes bāka no visām Latvijas bākām atrodas vistuvāk jūrai, un tās eksistence ir apdraudēta. Pirmo reizi šajā vietā koka bākas tornis tika uzbūvēts tālajā... Lasīt vairāk

• Daugavgrīvas bāka

  Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgā, Daugavas grīvas kreisajā krastā, t.s. Rīgas Jūras vārtos. Tā ir pirmā bāka ar torni Daugavas grīvā un ir viena no četriem... Lasīt vairāk

• Vecie koka steķi pie Papes kanāla

  Papes dabas parks ir viena no mežonīgākajām un neparastākajām vietām Latvijas piekrastē. Viens no tā atpazīstamākajiem simboliem ir vecie koka steķi, kas... Lasīt vairāk

Torņi

• Lielo Kangaru skatu tornis

  "Lielo Kangaru" skatu tornis ir nodots ekspluatācijā 2019. gada nogalē. Tornis ir 33 m augsts un ir otrais augstākais tornis Latvijā, izgatavots no... Lasīt vairāk

• Putnu vērošanas tornis pie Engures ezera

  Lai ezerā mītošie putni un skaistā ainava būtu labāk apskatāmi dabas parka apmeklētājiem, pie Engures ezera uzcelti trīs (laivu bāzē „Mazsaliņas”,... Lasīt vairāk

• Priedaines skatu tornis

  Priedaines skatu tornis ir viens no Krāslavas novada populārākajiem tūrisma objektiem dabā, ko iemīlējuši gan novada viesi, gan arī vietējie iedzīvotāji.... Lasīt vairāk

Tilti

• Saules tilts Tempļa kalnā

  1937. gadā pilsētas tūrisma un labierīcības komiteja uzsāka tūrisma objektu celtniecību Tempļa kalnā. Viens no tiem bija betona - koka gaisa tilts, kam pēc... Lasīt vairāk

• Sventājas Pērtiķu tilts

  Tilts tika uzcelts 1973. gadā, un kopš tā laika tas ir piedzīvojis vairākas rekonstrukcijas, lai nodrošinātu drošību, nezaudējot tā unikālo raksturu. Tas ir... Lasīt vairāk

• Gājēju tilts pie Bastejkalna

  Kieģeļu velves gājēju tilts pār pilsētas kanālu pie Bastejkalna Rīgā. Tilta kopgarums 31.5 metri. 1883. gadā pie Bastejkalna pēc apkārtējo iedzīvotāju... Lasīt vairāk

Dzirnavas, vējdzirnavas

• Āraišu vējdzirnavas

  Āraišu vējdzirnavas ir aptuveni 19 gadsimta vidū Amatas novada Drabešu pagastā celtas vējdzirnavas. Dzirnavas pazīstamas arī kā Drabešu muižas vējdzirnavas,... Lasīt vairāk

• Gaiķu vējdzirnavas

  Holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kuru īpašnieks 1892. gadā bija grāfs Medems. Mūra dzirnavu stāvs bija apmests, apaļīgā galva segta lubiņām, galeriju... Lasīt vairāk

• Pūces ūdensdzirnavas

  Pūces ūdensdzirnavas (19. gadsimta 1. puse). Sākumā mehānismi darbināti ar vairākiem ūdensratiem, kas atradušies starp abām dzirnavu ēkām. Uzstādot trīs... Lasīt vairāk

Apskates vietas

• Ķintu aka

  Ķintu aku iespējams atrast diezgan viegli – tā atrodas Dzērves skolas un Dzēkaiņa ezera tuvumā, ap 200 metru no Avotiņu mājām. No celiņa, kas ved gar ezeru,... Lasīt vairāk

• Vārtāja pie Aizkrūtes dzirnavu drupām

  Vārtāja (arī Vārtaja) ir upe, Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemē. Sākas no Sepenes ezera uz Dienvidkurzemes novadā. ... Lasīt vairāk

• Tvaika lokomobīle “Ruston, Proctor & CO”

  Konkrētā lokomobīle izgatavota 20. gs. sākumā “Ruston, Proctor & CO” Linkolnā, Anglijā, bet toreizējā kolhozā “Druva” lokomobīle nogādāta 1980.... Lasīt vairāk

Atsegumi, stāvkrasti, alas

• Kaļķupes ieleja

  Dabas pieminekli veido 25-30 m dziļās Kaļķupītes (Pilsupes) ielejas posms, kurā abos ielejas pamatkrastos (t. sk. pie vecupēm un palienēm), retāk pie pašas... Lasīt vairāk

• Spoguļu klintis (Cīrulīšu klintis)

  Līdz 10 m augsts un 140 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē virs vecupes, kurā redzami bebru darbi. Izrobots ar sīkām... Lasīt vairāk

• Grīviņu iezis

  Grīviņu iezis – arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums – 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā,... Lasīt vairāk

Parki, promenādes, takas

• Svētes palienes pļavu pastaigu laipas

  Laipas ir sadalītas divās daļās, kas nav savā starpā savienotas. Garākajā (1103 m) posmā koka laipas ir izveidotas kā laipu labirints virs palienes pļavām, un... Lasīt vairāk

• Dabas taka "Aiviekstes ozoli"

  Dabas taka “Aiviekstes ozoli”, kas vijas gar Aiviekstes upes krastu, tika izveidota ar biedrības “Aborieši” iniciatīvu ar mērķi labiekārtot apkārtni pie... Lasīt vairāk

• Usmas Elkraga dabas taka

  Šī ir pavisam jauna dabas taka, izbūvēta 2018. gada nogalē. Taka vijas gar Usmas ezeru, kas ir sestais lielākais ezers Latvijā pēc platības un otrais pēc ūdens... Lasīt vairāk

Pauguri, pilskalni

• Alūksnes Tempļa kalns

  Tempļa kalns ir pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera dienvidrietumu krasta pussalā. Šis pilskalns ir Alūksnes augstākais punkts. Tas ir sens latgaļu pilskalns un... Lasīt vairāk

• Gaiziņkalns

  Gaiziņkalns ir Latvijas augstākais kalns. Kalna absolūtais augstums ir 311,6 m vjl, relatīvais augstums - 61,6 m, tas stiepjas apmēram 1 km garumā un 650 m... Lasīt vairāk

• Vanagkalns

  Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta atrodas Lībagu pagastā, netālu no Kamparu mājām. Kalniņš ir 8 m augsts, 30´70 m diametrā. Izteiksmīgs ledāja veidots... Lasīt vairāk

Akmeņi, dižkoki

• Šilales kūlis un dobumakmeņi

  Šilales kūlis tiek uzskatīts par piekto lielāko laukakmeni Lietuvā, un tas atrodas Šilales ciemā, vēsturiski mitrāju ieskautā paugurā. Akmens virszemes... Lasīt vairāk

• Mazirbes mēra akmeņi

  Mazirbes mēra akmeņi atrodas Mazirbes baznīcas austrumu galā, Pakalnu māju tuvumā. 3,5 m garajam un 2,8 m platajam akmenim blakus aug kļava ar stārķa ligzdu... Lasīt vairāk

• Dvīņu priedes Apē

  Abu priežu stumbri atrodas apmēram metra attālumā viens no otra. Koki pēc apkārtmēra ir gandrīz vienādi – 2,05 m un 1,95 m resni ( mērot 1,3 m augstumā). ... Lasīt vairāk

Ūdenskritumi

• Bukupes ūdenskritums

  Ūdenskrituma augstums sasniedz 0,4 m, vietām minēts, ka zemā ūdenslīmenī pat metru. Iespējams, kādreiz tas tā arī ir bijis, bet ūdens iedarbība uz iežiem... Lasīt vairāk

• Rumbiņas ūdenskritums

  1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskritumam, apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi.... Lasīt vairāk

• Septiņavotu ūdenskritumi (Kazu grava)

  Septiņavotu ūdenskritumi ir vairāki ūdenskritumi Kazu gravas apkārtnē, Priekuļu pagastā. Lielākais no tiem, Septiņavotu jeb Inkuļu Lielais ūdenskritums, ir... Lasīt vairāk

Avoti

• Leju svētavots

  Leju jeb Muižas svētavots ir visai neparasts salīdzinot ar avotiem, ko pierasts redzēt – tas ir kāpjošais avots, kas nozīmē, ka tas no zemes iztek vertikāli.... Lasīt vairāk

• Biksēres avotiņš

  Atrodas pie ceļa Madona – Cesvaine (Madona – Gulbene) Biksēres ciematā. Ļoti iecienīts avots ne vien Madonas novada iedzīvotāju vidū, bet arī garāmbraucēju... Lasīt vairāk

• Ķeveles avoti (Karaļa avoti)

  No gravas, kuras krasti nostiprināti ar laukakmeņiem, iztek septiņi avoti, kas tālāk saplūst vienā strautā.... Lasīt vairāk

Peldvietas

• Jelgavas pludmale

  Kopš 2011. gada vasaras jelgavniekiem un pilsētas viesiem Lielupes labajā krastā ir pieejama vienu kilometru gara gājēju promenāde un labiekārtota pludmale. Labos... Lasīt vairāk

• Tepera ezera pludmale un promenāde

  Viens no skaistākajiem pilsētas parkiem Latvijā un ezers ar peldošu strūklaku. Labiekārtota promenāde ar atpūtas vietām, laivu noma, sporta laukumi, vairāki... Lasīt vairāk

• Kovšu (Rēzeknes) ezera peldvieta

  Rēzeknes ezers (arī Kovšu ezers, Kovševas ezers, Kauša ezers) ir dzidrūdens ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienviddaļā austrumos no dzelzceļa stacijas... Lasīt vairāk

Ezeri

• Marinzejas ezers

  Marinzejas ezers un tā apkārtne ir teicama atpūtas vieta klusuma un skaistas, neskartas dabas cienītājiem. Marinzejas ezera apvidus piesaista ikvienu ar savām dabas... Lasīt vairāk

• Engures ezers

  Lagūnas izcelsmes ezeru no Rīgas jūras līča atdala 1,5 – 2,5 km plata kāpu josla. Ezerā ietek Dzedrupe, Dursupe, Jurģupe, bet iztek Mērsraga kanāls, kurš... Lasīt vairāk

• Durbes ezers

  Durbes ezers ir senlejas sprostezers Durbes novadā. Ezera ūdens līmenis krities pēc Durbes upes regulēšanas 1929.–1930. gados un 1961.–1964. gados. Dzidrs... Lasīt vairāk