Vēsturiskais mantojums un saikne ar Latviju
Būtinges evaņģēliski luteriskā baznīca ir viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem sakrālajiem objektiem Lietuvas piekrastē, netālu no Šventājas. Tās vēsture ir cieši savīta ar Latviju – vēsturiski Būtinges draudze (sākotnēji saukta par Šventājas draudzi) bija Latvijas Rucavas draudzes filiāle. Tikai 1921. gadā, pēc teritoriju apmaiņas starp Latviju un Lietuvu, šī draudze kļuva par patstāvīgu Lietuvas luterāņu baznīcas daļu. Draudzē ilgus gadus kalpojuši latviešu mācītāji, un vēl šodien dievkalpojumos šeit dzirdamas dziesmas latviešu valodā, uzturot dzīvu šī reģiona unikālo kultūrvēsturisko mantojumu.
Arhitektūra un atdzimšana
Pašreizējā mūra ēka ir pēc kārtas piektā baznīca šajā vietā; iepriekšējās koka celtnes gadsimtu gaitā tika izpostītas vai burtiski aizskalotas jūrā spēcīgu vētru un plūdu dēļ. Tagadējā baznīca celta neoklasicisma stilā laikā no 1822. līdz 1824. gadam. Interesanti, ka tās būvniecībai līdzekļus piešķīra Krievijas cars Aleksandrs I pēc tam, kad Rucavas mācītājs personīgi viņam iesniedza lūgumu. Baznīcas arhitektūra ir atturīga un monumentāla, ar tai raksturīgo kvadrātveida torni, kas tika piebūvēts vēlāk – 1866. gadā.
Ievērojami dārgumi
Baznīcas lepnums ir tās autentiskās ērģeles, kas ir iekļautas Lietuvas kultūras vērtību reģistrā. Tāpat dievnama pagalmā atrodas simbolisks ozolkoka krusts, kurā iegravēti četri gadskaitļi – tie simbolizē četras iepriekšējās, zudušās Šventājas baznīcas, tādējādi godinot vietas nepārtraukto garīgo vēsturi. 2024. gadā baznīca svinēja savu 200 gadu jubileju kopš iesvētīšanas, sagaidot to atjaunotā veidā pēc vērienīgiem restaurācijas darbiem.