Skodas Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir viena no pilsētas nozīmīgākajām arhitektūras dominantēm, kas atrodas Bartuvas upes labajā krastā. Pašreizējais neoromānikas stila mūra dievnams celts laikā no 1844. līdz 1847. gadam pēc prāvesta Jona Sudimta iniciatīvas. Ēkas celtniecībā aktīvi piedalījās vietējie iedzīvotāji, ziedojot gan līdzekļus, gan savu darbu – dedzinot ķieģeļus un vedot laukakmeņus, kas joprojām redzami baznīcas iespaidīgajās sienās. 1850. gadā dievnamu svinīgi iesvētīja slavenais Žemaitijas bīskaps Motejus Valančus.
Arhitektoniski baznīca ir taisnstūra plāna trīsjomu halle ar pusapļa apsīdu un diviem četrstūrainiem torņiem galvenajā fasādē. Fasādes apdarē meistarīgi apvienots raupjais laukakmeņu mūris ar balti apmestiem elementiem – pilastriem, karnīzēm un logu apmalēm, radot spilgtu vizuālo kontrastu. Lai gan Otrā pasaules kara laikā torņu augšdaļas tika nopostītas un vēlāk atjaunotas tikai daļēji, ēka ir saglabājusi savu monumentālo un majestātisko veidolu.
Dievnama interjers izceļas ar askētisku eleganci un māksliniecisku vērtību, kur centrālo vietu ieņem krāšņi altāri un dekoratīvi kokgriezumi. Baznīcas dārzā atrodas 19. gadsimta mūra zvanu tornis, kurā glabājas trīs unikāli, melodiski zvani, kurus 19. gadsimta beigās dāvinājuši turīgie vietējie zemnieki.