Sventājas Svētās Jaunavas Marijas Jūras Zvaigznes baznīca man šķitusi kā vieta, kas “runā” ar piekrasti, nevis tikai ar pilsētu. Tā stāv Sventājas centrā (Palangas ziemeļu daļā), un pats nosaukums jau ievelk pareizajā noskaņā: Jūras Zvaigzne — nevis abstrakta poētika, bet ļoti konkrēts orientieris cilvēkiem, kuri dzīvo līdzās ūdenim, vējiem un sezonām.
Kas man īpaši patīk: šī baznīca nav “vecuma” dēļ iespaidīga — tā ir iespaidīga ar savu ideju un formu. Avotos uzsvērts, ka ēka atgādina kuģi. Un tā nav tikai metafora tūristu bukletam: piejūras pilsētā kuģa siluets nozīmē drošību, atgriešanos, ceļu. Baznīca it kā uzliek šo simbolu pašā Sventājas sirdī — kā mierīgu atgādinājumu par virzienu, pat ja apkārt viss mainās.
Vēsturiskie datumi te ir skaidri un labi “saliekami” kopā. Jaunās mūra baznīcas celtniecība sākta 1991. gadā, un to projektējuši arhitekti G. Aperavičius un R. Krištapavičius. Savukārt 2003. gadā baznīcu iesvētīja bīskaps J. Boruta — šis brīdis kļuva par tādu kā punktu, kur ilgs darbs pārvēršas par dzīvu kopienas telpu.
Un tomēr — Sventājā viss reti sākas “no nulles”. Informācija par draudzi ved atpakaļ laikā: katoļu draudze Sventājā dibināta 1939. gadā, un jau agrāk, 1929. gadā, pie Sventājas upes tika uzcelta koka kapela/baznīciņa, ko saviem līdzekļiem uzbūvēja prelāts dr. Jurgis Galdikas. Tātad jaunā baznīca nav nejaušs mūsdienu žests — tā ir kā nākamā, lielāka elpa ilgākā stāstā.
Vēl viena nianse, kas man šķiet ļoti “Sventājai raksturīga”: vasarā baznīca kļūst par vietu ne tikai vietējiem, bet arī atbraucējiem — cilvēkiem, kuri atnāk no pludmales, no ielas trokšņa, no atvaļinājuma viegluma. Avoti tieši piemin, ka tā apkalpo gan pastāvīgo iedzīvotāju, gan sezonas viesu vajadzības, un draudzē pulcējas arī jaunieši, ģimenes un dažādas katoļu organizācijas.
Un tad ir vēl pavisam mūsdienīgs punkts: 2022. gadā baznīcas tornī sabiedrībai tika atvērta skatu platforma. Man patīk šis pavērsiens — jo baznīca pēkšņi ir ne tikai vieta, kur skatīties uz iekšu, bet arī vieta, no kuras skatīties uz ārpusi: uz Sventāju, uz piekrasti, uz to pašu jūru, kas iedvesmoja nosaukumu.