Sventājas Vissvētākās Jaunavas Marijas Jūras Zvaigznes kapliča
Atgriezties Iegūt norādes

Sventājas Vissvētākās Jaunavas Marijas Jūras Zvaigznes kapliča

Šventājas Vissvētākās Jaunavas Marijas Jūras Zvaigznes kapliča (Šventosios Švč. Mergelės Marijos Jūrų Žvaigždės koplyčia), saukta arī par "Stella Maris", ir nozīmīgs kultūras mantojuma objekts, kas uzcelts 1931. gadā. Tās būvniecību ierosināja un finansēja kanoniķis Jurgis Galdiks kopā ar savu brāli Valentīnu Galdiku. Kapliča tika iesvētīta 1931. gada 12. jūlijā. Interesanti, ka šī nelielā svētnīca kļuva par visas Šventājas katoļu draudzes aizsākumu, jo tajā laikā pilsētiņā nebija citu lūgšanu namu.

Arhitektūras apraksts un interjers

Kapliča ir klasisks tautas arhitektūras paraugs — tā ir celta no koka, krasota dzeltenā krāsā un izceļas ar savu vienkāršību un mājīgumu. Ēka ir taisnstūra plāna, vienas navas celtne ar nelielu torni galvenajā fasādē un piebūvētu sakristeju.

Ārpuse: Sienas ir apšūtas ar koka dēļiem, bet jumts klāts ar cinkotu skārdu. Fasādes centrā atrodas ieeja, virs kuras slejas četrslīpju tornis ar zvanu.

Interjers: Iekšpusē griesti ir izliekti un apšūti ar koka dēlīšiem, radot mājīgu, siltu atmosfēru. Kora telpu un zvanu torni balsta koka kolonnas, bet altāra zonu norobežo smalka, griezta koka sētiņa.

Unikālie dārgumi un simbolika

Kapliča glabā vairākas vērtīgas relikvijas, kas ir vecākas par pašu ēku. Viens no ievērojamākajiem objektiem ir žalvīra zvans, kas datēts ar 1608. gadu (lējējs Marks Ulmanis no Kēnigsbergas). Šis zvans ir viens no vecākajiem visā reģionā, pat vecāks par kaimiņos esošās Palangas baznīcas zvaniem. Virs altāra atrodas māksliniecisks gleznojums "Stella Maris", kas veltīts Jaunavai Marijai — jūrnieku aizbildnei. Saskaņā ar leģendu, vietējie zvejnieki pasūtīja šo gleznu kā pateicību par izglābšanos no briesmīgas vētras Baltijas jūrā.