Sedas ūdensdzirnavas (liet. Sedos vandens malūnas) ir vēsturisks industriālā mantojuma objekts Sedas pilsētas vēsturiskajā daļā, Mažeiķu rajonā (Telšu apriņķī). Dzirnavas atrodas pie Varduvos upes kanāla, aptuveni 230 metrus uz dienvidaustrumiem no Sedas tilta, un ir viena no vietām, kas ļauj iztēloties, kā agrāk mazpilsētās noritējusi ikdienas saimnieciskā dzīve.
Šīm dzirnavām ir dziļas vēsturiskās saknes – avotos minēts, ka Sedas muižas (Sapiegų) dzirnavas un dambis bijuši zināmi jau 1613. gadā, un sākotnēji tie bijuši būvēti no koka. Vēlāk, 19. gadsimta pirmajā pusē, veco ēku vietā uzcelta mūra dzirnavu ēka, kas kļuva par nozīmīgu infrastruktūras elementu vietējai saimniecībai.
Dzirnavu nozīmīgumu apliecina arī detalizēts vēsturiskais apraksts – 1848. gada inventarizācijā tās raksturotas kā samērā liels objekts ar trim dzirnakmeņu mehānismiem, kā arī ar dzirnavnieka dzīvojamo daļu tajā pašā ēkā (vairāki kambari, virtuve u.c.). Ēkas austrumu daļa stiepjas pāri Varduvas upes ūdens kanālam. Šādas detaļas skaidri parāda, ka dzirnavas bija ne tikai ražošanas vieta, bet arī dzīves telpa, kur darbs un ikdiena saplūda vienā ritmā.
No arhitektūras viedokļa Sedas ūdensdzirnavas izceļas ar tradicionālu industriālo formu – iegarena taisnstūra plānojumu, vienu stāvu un bēniņu daļu. Ēkas pamatos un sienās izmantoti ķieģeļi un akmens mūris. Laika gaitā dzirnavu darbībā tikušas ieviestas arī modernākas iespējas – tās darbojušās ar elektroenerģiju.
Kā objekts ar vēsturisku un arhitektonisku vērtību Sedas ūdensdzirnavas 1997. gadā iekļautas Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā, tādējādi nostiprinot to statusu kā saglabājamu kultūras mantojumu. Mūsdienās dzirnavu ēka ieguvusi arī jaunu elpu – tajā izveidota Kasdienības mākslas galerija, kas piedāvā ne tikai izstādes, bet arī radošu ieskatu Sedas vietējā kultūrā un sadzīves estētikā.