Renavas muiža (Renavo dvaras) ir viens no visinteresantākajiem un vislabāk saglabātajiem muižas ansambļiem Žemaitijā, kas atrodas Mažeiķu rajonā, Sedas seniūnijā, Renavas ciemā, gleznainā vietā pie Varduvos upes krasta. Muiža kopā ar tai pieguļošo parku veido īpašu kultūrvēsturisku vidi, kur arhitektūra, dabas ainava un vietējā vēsture savijas vienotā stāstā.
Rakstos Renavas muiža minēta jau 16. gadsimtā, kad šī teritorija bija pazīstama ar agrāku nosaukumu, bet tā laika muižas ēka bija koka celtne ar salmu jumtu. Vēlāk, attīstoties muižas saimniecībai un mainoties īpašniekiem, Renavas kļuva par nozīmīgu reģiona centru, kur līdzās lauksaimniecībai veidojās arī turīgai muižniecībai raksturīga kultūras dzīve.
Renavas muižas kungu māja (rūmi) mūsdienās redzamajā veidolā tika uzcelta 1830.–1833. gadā, un tās būvniecība saistīta ar muižas īpašnieku Antanu Renė (Rönne) iniciatīvu. Tieši šajā periodā izveidojās Renavas muižas ansamblis, kas kļuva par vienu no izteiksmīgākajiem muižu kompleksiem Žemaitijas reģionā.
No arhitektūras viedokļa Renavas muižas kungu māja tiek pieskaitīta vēlā klasicisma (dažos avotos – neoklasicisma) stilam. Šis stils ēkai piešķir līdzsvarotu, atturīgi elegantu izskatu, kurā uzsvērta simetrija, proporciju harmonija un reprezentatīvs raksturs bez pārmērīgas dekorativitātes.
Ēka ir mūra (ķieģeļu) celtne, kas sākotnēji tika būvēta kā vienstāva kungu māja, bet vēlāk tai abos galos piebūvēti divstāvu flīģeļi, paplašinot kopējo apjomu un radot izteiktāku muižas rezidences mērogu. Kungu māja atrodas muižas kompleksa ziemeļu daļā, veidojot galveno un vizuāli dominējošo ansambļa elementu.
Īpašu atpazīstamību muiža ieguva 19. gadsimtā, kad tā saistīta ar Rönne (Renė) dzimtu, bet vēlāk – ar Mielžinsku (Mielżyński) ģimeni. Avoti norāda, ka muižas kompleksā bijusi attīstīta dārzu un parka kultūra, kā arī izkopta estētiska vide, kas padarīja šo vietu par izteiksmīgu piemēru tam, kā Žemaitijā veidojās muižu ainaviskā tradīcija.
Renavas muižas vērtība slēpjas arī tās interjerā – īpaši tiek izcelta muižas bibliotēka un autentiskā 19. gadsimta noskaņa, kas ļauj apmeklētājiem iztēloties muižas ikdienu un intelektuālo dzīvi. Muižas ekspozīcijās iespējams iepazīt vēsturiskus priekšmetus, mēbeles un telpas, kas saglabā muižnieciskās vides šarmu.
Muižas teritorija ir pievilcīga arī dabas cienītājiem – parkā atrodas īpaši aizsargājami dabas objekti, tostarp biezākā Norvēģijas egle Lietuvā (Renavo egle) un arī ievērojami seni koki, kas papildina šīs vietas ainavisko vērtību. Tādēļ Renavas muiža ir piemērota gan nesteidzīgai pastaigai, gan kultūras un vēstures iepazīšanai vienā maršrutā.
Mūsdienās Renavas muižas komplekss ir atvērts apmeklētājiem kā kultūras un vēstures telpa, kur notiek arī pasākumi, izstādes un izglītojošas aktivitātes. Tā ir viena no vietām, kur var sajust īstu Žemaitijas muižu mantojuma atmosfēru – mierpilnu, elegantu un bagātu ar stāstiem.